Atceļ samazināto akcīzes nodokļa likmi degvielai par platībām, kukurūzas audzēšanai, biogāzes ieguvei

Valdība vakar nolēma, ka ar 2017./2018.saimniecisko gadu tiek atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei.

Līdz šim likums “Par akcīzes nodokli” noteica, ka lauksaimniecības zeme nevar tikt kvalificēta kā atbalsttiesīga dīzeļdegvielas ar samazināto akcīzes nodokļa likmi piešķiršanai, ja tajā audzē augus, kurus tradicionāli izmanto kā enerģētisko koksni – apse (“Populus spp.”), kārkls (“Salix spp.”), baltalksnis (“Alnus incana”), klūdziņprosa (“Panicum virgatum”) vai miežubrālis (“Phalaris arundinacea L.”).

Arī kukurūza Latvijā tiek audzēta ne tikai lopbarības un sēklas iegūšanai, bet arī kā enerģētiskā kultūra biogāzes ieguvei. Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumiem “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” kukurūza atkarībā no tās audzēšanas mērķa var tikt deklarēta tiešmaksājumu saņemšanai ar dažādiem kultūraugu kodiem.

Ņemot vērā, ka kukurūza biogāzes ieguvei līdzīgi kā citas enerģētiskās kultūras, atšķirībā no lopbarības kukurūzas un sēklas kukurūzas, neietilpst arī līgumā par Eiropas Savienības darbību, ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” enerģētisko kultūru saraksts tiek papildināts ar “kukurūzu, kuru audzē biogāzes ieguvei (kultūraugu kods 791)”, tādējādi paredzot, ka par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā tiks audzēta kukurūza biogāzes ieguvei, nevarēs saņemt tiesības iegādāties dīzeļdegvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi.

2016.gadā platības šādas kukurūzas audzēšanai un dīzeļdegvielas ar samazināto akcīzes nodokļa likmi saņemšanai bija pieteicis 41 lauksaimnieks par kopējo platību 7708 hektāri.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece aģentūrai BNS pauda viedokli, ka Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari. Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

“Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,” norādīja Lejniece.

Tikmēr Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzina, ka FM iecere nav vērtējama viennozīmīgi. Lai gan cūkkopjiem gaidāmi zaudējumi, kukurūzas audzētāji tomēr deformē zemes tirgu, par paaugstinātām cenām pārdodot labu zemi šīs kultūras audzēšanai biogāzes ražošanai.

“Tas sliktāk atsauksies uz cūkkopības saimniecībām, kurām ir biogāzes stacijas un kuras izmanto ne tikai kūtsmēslus, bet daļu kukurūzas. Tomēr lielākā daļa lauksaimnieku atbalsta prasību, ka platības, kuras audzē enerģētisko kultūru, ir jāizslēdz no bezakcīzes degvielas saņēmēju loka. Biogāzes ražotāji, kas audzē kukurūzu, deformē zemes tirgu, par paaugstinātām cenām nomājot vai pārdodot zemi,” sacīja Treibergs.

Viņš atzina, ka bezakcīzes degviela paredzēta primārajai lauksaimniecības produkcijas ražošanai un zemes apstrādei, kamēr enerģētiskās kultūras, tostarp kukurūza, nav to kultūru sarakstā, kas tiek klasificētas kā primārais lauksaimniecības produkts. “Jāskata, kāds ir samērīgums. Ja salīdzinām, ka uz valsti kopā ir 1,2 miljonu hektāru platības un 17 332 saimniecību, kuras pretendē uz šo samazināto akcīzes degvielu, tad izmaiņas attieksies uz 41 saimniecību, aptverot 7708 hektārus,” rezumēja biedrības vadītājs.

BNS