Diskutēs par ēnu ekonomikas samazināšanu lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecībā
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien plkst.10 diskutēs par veicamajiem pasākumiem ēnu ekonomikas samazināšanai lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecībā.
Komisijas sēdē aicināti piedalīties Finanšu, Zemkopības, Ekonomikas un Tieslietu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Valsts zemes dienesta, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un citu organizāciju pārstāvji.
Lai mazinātu ēnu ekonomiku lauksaimniecībā un pārtikas preču tirdzniecībā, LOSP iepriekš izstrādājusi virkni priekšlikumu likumos “Par nodokļiem un nodevām” un “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kuri iesniegti Saeimas deputātiem izskatīšanai Tautsaimniecības komisijā.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja LOSP vadītājs Edgars Treibergs, lai mazinātu krāpšanos ar ievedamo pārtikas produkciju, jānosaka, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās ir uzrādāmi preču nosaukumi un ieviešami elektroniskie preču pavaddokumenti.
Rosina samazināt PVN
Tāpat tiek rosināts samazināt PVN likmi no 21% uz 12%, veicot izmaiņas likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” un noteikt 5% PVN likmi lauksaimniecības un pārtikas, noteiktas nomenklatūras precēm.
Savukārt gadījumos, kad tiek tirgota pašaudzēta produkcija, par pamatu tās izcelsmei jāuzrāda Lauku atbalsta dienesta ieraksts, jo tikai dienesta datubāzē ir audzēto kultūraugu sortiments un platības. Tirdzniecības vietu nomas līgumos tiek ieteikts norādīt tirgojamo preču sortimentu un apjomu, bet tirdzniecības vietu turētājiem jānosaka pienākums veikt kontroli pār tirgojamo preču izcelsmi un apjomu.
Tāpat LOSP kategoriski iebilst pret plānotajiem grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ar kuriem no 2017.gada 1.janvāra paredzēts darba devējam nomaksāt sociālā nodokļa mēneša likmi 100% apmērā par katru darbinieku neatkarīgi no nostrādāto dienu vai stundu skaita mēnesī.
“Šī norma palielinās ēnu ekonomiku. Lauksaimniecībā, kur ir sezonas darbi, tas radīs papildu neattaisnotas izmaksas. Arī plānotais minimālās algas palielinājums samazinās mūsu ražotāju konkurētspēju, un ieguvēji būs tikai publiskajā sektorā strādājošie. Godīgākais darba algas palielinājums būtu darba algas neapliekamā minimuma palielināšana līdz valstī noteiktajam iztikas groza līmenim,” norādīja Treibergs.
Tāpat LOSP aicina Tieslietu ministriju papildināt normatīvos aktus ar normu par ierobežojumiem noteiktām personām jeb PVN “shēmotājiem” dibināt jaunas uzņēmējdarbības formas un ieņemt tajās amatus.
LETA