ES pieaug bioloģiski apsaimniekotās platības

Piecu gadu laikā – no 2010.gada līdz 2015.gadam – Eiropas Savienībā (ES) par diviem miljoniem hektāru pieaugušas bioloģiski apsaimniekotās platības, savukārt Latvija ir starp piecām ES valstīm, kur ir visvairāk bioloģiski sertificētu platību salīdzinājumā kopējo lauksaimniecības zemes platību.

Kā liecina ES statistikas biroja “Eurostat” apkopotā informācija, pērn ES bioloģiski apsaimniekoti 6,2% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet kopš

2010.gada bioloģisko platību apjoms pieaudzis par diviem miljoniem hektāru.

Tāpat pieaudzis arī bioloģisko produkcijas ražotāju skaits – pērn tie bija 271 500, kas ir par 5,4% vairāk nekā 2014.gadā. Kopumā 52% no bioloģiskajiem ražotājiem reģistrēti Spānijā, Itālijā, Francijā un Vācijā.

Attiecībā pret kopējo lauksaimniecības zemes platību visvairāk bioloģisko platību ir Austrijā (20%), Zviedrijā (17%), Igaunijā (16%), Čehijā (14%), kā arī Latvijā (12%) un Itālijā (12%), savukārt vismazāk – Maltā (0,3%), Īrijā (1,6%) un Rumānijā (1,8%).

“Eurostat” atzīmē, ka mazāks bioloģisko platību īpatsvars ir teritorijās ar līdzenumiem, kur izdevīgāka ir intensīvā saimniekošana.

Piecu gadu laikā bioloģiskā saimniekošana visstraujāk augusi Horvātijā, kur pieaugums bijis par 377%, Bulgārijā (362%), kā arī Francijā (61%) un Īrijā (53%).

Tāpat statistikas dati liecina, ka Latvijā ir vislielākais sieviešu-bioloģisko saimniecību vadītāju īpatsvars ES – 42%, kamēr ES vidēji šis rādītājs ir 24%.

Kā ziņots, pieaugot pieprasījumam pēc bioloģiski audzētas pārtikas, Latvijā bioloģisko saimniecību skaits šogad pieaudzis līdz 3500. Vadošā joprojām ir piena nozare, tai seko gaļas lopkopība un graudaugu nozare. Arvien biežāk bioloģiski sertificētu darbību veic arī vairumtirgotāji un mazumtirgotāji. Kopējais sertificēto uzņēmumu skaits sasniedzis 3800.

Kā ziņots, bioloģiskās saimniecības tiesīgas saņemt arī vairāku veidu atbalstu, piemēram, par ilggadīgajiem zālājiem – 97 eiro, par dārzeņiem (izņemot kartupeļus) – 399 eiro, par kartupeļiem – 397 eiro, par augļukokiem un ogulājiem – 485 eiro par vienu platības hektāru.

LETA