Kviešu platības pieaugs, bet rudzu un miežu – samazināsies

Nākotnē Latvijā gaidāms kviešu platību pieaugums, savukārt rudzu un miežu platības varētu samazināties, konferencē “Zināšanās balstīta bioekonomika lauksaimniecības un pārtikas nozarē” prezentējot jaunāko augstskolas zinātnieku pētījumu, informēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektore Irina Pilvere.

Konferencē pirmo reizi plašākai sabiedrībai tika prezentētas jaunākās lauksaimniecības attīstības prognozes līdz 2050.gadam, ko, izmantojot matemātiskus aprēķinus un ņemot vērā sociālekonomiskos apstākļus, izstrādājuši LLU zinātnieki.

Paredzams, ka turpmākajos gados Latvijā līdz pat diviem miljoniem hektāru varētu pieaugt lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Līdz ar to tiek plānots kviešu platību pieaugums, jo tas ir kultūraugs, kuram augstāka ir gan cena, gan ražība. Savukārt rudzu un miežu platības varētu samazināties, jo tiem nav atrasti eksporta risinājumi, tāpat samazināsies arī kartupeļu platības. Stabilitāti saglabās auzu sējumi, rapši un augļi un dārzeņi. Savukārt straujš pieaugums šajos gados gaidāms pākšaugu platībās, kas arī pēc tam saglabāsies augstā līmenī.

Piena lopkopības apjomi nedaudz pieaugs, cūku un mājputnu apjomi saglabāsies pašreizējā līmenī, taču nozīmīgāks pieaugums varētu sagaidīt aitkopības nozari, ja vien tiks rasti eksporta attīstības ceļi. LLU rektore gan atzina, ka par šīm prognozēm vēl ir nepieciešamas diskusijas un ir iespējama to koriģēšana.

Bioekonomikas tradicionālās nozares Latvijā jau pašlaik veido 57% no kopējās preču pievienotās vērtības un 38% no valsts eksporta. Nozīmīgs ir nodarbinātības aspekts, jo tās lauku reģionos nodrošina aptuveni 150 000 darba vietu. “Taču bioekonomikas nozarēm ir liels attīstības potenciāls, ko nosaka vairāki labvēlīgie apstākļi: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība uz vienu iedzīvotāju ir otra lielākā Eiropas Savienībā (ES), meža platības uz vienu iedzīvotāju ir ceturtās lielākās ES, taču ražotā produkcijas vērtība no zemes vienības ir viena no zemākajām ES,” skaidroja Pilvere.

ES bioekonomika tiek saprasta kā atjaunojamo bioloģisko resursu ražošana un to pārveidošana pārtikā, lopbarībā, un citos bioloģiskas izcelsmes produktos un bioenerģijā. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība un akvakultūra, pārtikas, celulozes un papīra ražošana, kā arī daļēji ķīmiskā, biotehnoloģiju un enerģētikas nozares ir bioekonomikas virzītāji, skaidroja LLU pārstāvji.

Kā ziņots, Zemkopības ministrija sadarbībā ar LLU izstrādā valsts bioekonomikas stratēģiju. Dokumenta plānošanas un sagatavošanas fāzē, kurā jānosaka bioekonomikas stratēģijas prioritārās jomas un darbības, uz diskusiju tika aicināti nozaru pārstāvji un zinātnieki.

Konferences mērķis ir iezīmēt prioritārās jomas un nodrošināt vienotu izpratni un pieeju

Bioekonomikas stratēģija tiek izstrādāta, lai veicinātu bioekonomikas attīstību Latvijā, nodrošinātu tādu bioresursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, kas veicinātu pārtikas un barības, enerģijas, preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu.

LETA