Prioritāte sarunās par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni būs līdzvērtīgi tiešie maksājumi

Latvijas prioritāte sarunās par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni būs citām Eiropas Savienības (ES) valstīm līdzvērtīgi tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē šodien uzsvēra Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē ES dalībvalstis diskutēja par Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2020.gada, lauksaimnieku pozīcijas uzlabošanu pārtikas ķēdē un par ES lauksaimniecības interešu aizstāvību starptautiskajās tirdzniecības sarunās.

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs sēdē uzsvēra, ka Latvijai būtiskākais jautājums sarunās par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni būs Latvijas lauksaimniekiem patiesi līdzvērtīgi tiešie maksājumi, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences apstākļus. Tāpat svarīgi izveidot efektīvus un uzlabotus risku pārvaldības instrumentus krīžu situācijas risināšanai. Tā kā Latvijas lauku teritoriju dzīves līmenis joprojām nozīmīgi atšķiras no ES vidējiem rādītājiem, ir nepieciešams turpināt spēcīgu lauku attīstības politiku. Šim nolūkam nepieciešams adekvāts ES finansējums arī nākamajā plānošanas periodā.

Arnītis sēdē norādīja, ka Latvijas lauksaimnieki tuvākajā nākotnē sastapsies ar izaicinājumu veikt nepieciešamos ieguldījumus klimata izmaiņu mazināšanā, taču svarīgi atcerēties vienu no galvenajiem un joprojām aktuālajiem Kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem – nodrošināt ES ar veselīgu un kvalitatīvu pārtiku.

Pēc sarunas ministru padomē par lauksaimnieku lomas stiprināšanu pārtikas ķēdē Arnītis norādīja, ka būtiski ir izmantot līgumus lauksaimnieku darījumos ar pircējiem un pilnveidot konkurences noteikumus sadarbības stiprināšanai un darījuma spēka palielināšanai. Šie pasākumi ir jāpapildina ar lauksaimnieku savstarpēju pārliecību sadarbību un kooperāciju.

ZM informēja, ka Latvija atzinīgi vērtē starptautiskās tirdzniecības līgumu piedāvātās eksporta iespējas, taču uzsver, ka papildus muitas tarifu samazinājuma ietekmei būtu jāvērtē arī atšķirīgie ražošanas vides noteikumi un prasības ES un valstīs, ar kurām plānots noslēgt tirdzniecības līgumus, tostarp varbūtēji atšķirīgo lauksaimnieku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanā.

LETA