Šā gada sarežģītā sezona atsauksies uz zemnieku maksātspēju nākamgad

Šīs sezonas kaprīzo laikapstākļu, zemo graudu cenu un joprojām sarežģītās situācijas piensaimniecībā dēļ nākamajā pavasarī daudzām saimniecībām varētu rasties problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem, tikmēr kopumā nozares attīstība šogad jūtami bremzēsies, aģentūrai BNS atzina biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvji.

Kā norādīja Jelgavas novada saimniecības “Vilciņi-1” saimnieks Arnis Burmistris, novada zemnieki graudaugus sāka kult laicīgi, līdz augusta lietavām puse jau bija novākta, līdz ar to patlaban zemnieki vēl apstrādā augsni un sēj ziemājus.

“Rapsim un graudiem bija labas ražas, tādēļ naudas trūkumu vēl nejūt. Tomēr graudu cena šogad ir ļoti zema, kam papildus nāks lielās kaltēšanas izmaksas. Tādēļ nākamajā pavasarī sējumu kopšanas darbiem un pārējiem ražošanas nodrošināšanas maksājumiem naudas līdzekļu varētu trūkt. Zemniekiem šobrīd ir svarīgi izvērtēt izmaksu pozīcijas un laikus meklēt apgrozāmos līdzekļus,” sacīja Burmistris.

Savukārt Mazsalacas novada saimniecības “Lojas” īpašnieks Mareks Bērziņš atzina, ka saimniecību šogad izglāba tehnika, kas aprīkota ar kāpurķēdēm.

“Šajā sezonā Vidzemes reģionā sāpīgi izjuta kaltēšanas jaudu trūkumu, būtu novākts vairāk un augstākas kvalitātes graudu un rapša. Problēmas būs ar vasarāju sēklas kvalitāti. Savas saimniecības vajadzībām esam izveidojuši nelielu sēklu rezerves fondu, ko saglabājām no pagājušā gada. Graudu audzētāji šo gadu kaut kā pārdzīvos, taču nozares attīstība noteikti bremzēsies. Piensaimniekiem klājas krietni sliktāk, tuvākajā apkārtnē vairākas saimniecības pārtraukušas darbu, arī kaimiņos Igaunijā kāda liela ferma tiek izpārdota,” bija norūpējies zemnieks.

Gulbenes novada zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks Gints Gžibovskis sacīja, ka ražas novākšana tuvojas noslēgumam. Ražība šogad graudaugiem pieticīga, piemēram, vasaras kviešiem – 2,5 līdz 3,5 tonnas no hektāra.

“Ziemas rapši apsēti, bet mazākos apjomos, nekā bija iecerēts. Mūsu pusē ir liels pieprasījums pēc kvalitatīvas sēklas materiāla. Liela daļa sēklai paredzēto sējumu tika sabojāti spēcīgajās lietavās, tādēļ sēklas materiālam ir zemāka dīgtspēja. Tikmēr pamazām pieaug piena iepirkuma cenas, jo Polijā ir pieprasījums pēc svaigpiena. Mūsu pusē piena iepirkuma cena dažviet sasniedz jau 0,24 eiro par kilogramu. Kopumā lauksaimniekiem noskaņojums nav optimistisks, jo ražas šogad novāktas krietni mazākas, nekā ieguldīts un cerēts,” atzina zemnieks.

Tikmēr kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa atkārtoti apliecināja, ka situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā.

“Jau šobrīd pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā, kamēr Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro. Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,” atzina Strazdiņa.

Jelgavas novada saimniecības “Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis vērsa uzmanību uz neadekvāti augstajām lopbarības piedevu cenām šajā sezonā.

“Lai samazinātu piena pašizmaksu, esam pārtraukuši govīm pirkt dažas barības piedevas, kuras ir ļoti dārgas. Rezultātā samazinājies izslaukums, bet pie šīm zemajām piena iepirkuma cenām tas attaisnojas. Ir vesela virkne barības piedevu, kuras jāizvērtē – pirkt vai nepirkt, jo uzcenojums ir iespaidīgs. Neskatoties uz piena iepirkuma cenas atšķirību Latvijā un Vācijā, dažiem barības piedevu produktiem cenas ir identiskas. Un tad ir retorisks jautājums – kāpēc šāda situācija izveidojusies? Joprojām aicinu katru saimnieku rūpīgi izvērtēt situāciju saimniecībā un neiekrist uz vilinošiem piedāvājumiem,” sacīja Cīrulis.

BNS